Nākamajā dienā Tui laipni piedāvājās aizvest mūs uz centru, parādīt Hanoju.
Šī ir kaut kāda megatēja, uzdāvināja mums trīs pacīņas, garšīga. Ulongs.
Quan Thanh Temple
11. gadsimta daoistu templis. Netālu no šejienes sašāva senatoru un republikāņu kandidātu Makeinu, ja kāds tādu zina. Templī ir pilns ar lieliskiem bronzas veidojumiem, notiek cīņas mākslas nodarbības. Parasti gan vienkārši ienāk cilvēki palūgties un uz laimi, īpaši Mēness Jaunajā gadā vai pilnmēnesī/jaunmēnesī.
Dūmi stāv kā stabs
Templī vīraki ir salikti pacīņās, var paņemt un iespraust podā. Naudu atstāj patstāvīgi, noliec to pie pārējās naudas kaudzes, nu, vai arī var noziedot kastītē.
Ir teksts arī angliski, kulturāli
Pamatīga viņai slotiņa
Blakus opera
Uz pakāpieniem sēž tauta ar nezināmu mērķi
Lý Thái Tổ
Lī Tai To bija, kā mēdz teikt, badass. Dibināja jaunu dinastiju un kļuva par monarhu, būdams no neievērojamas izcelsmes (sagrāba varu, vienkāršāk sakot). Dibināja Hanoju un pārcēla uz turieni galvaspilsētu 1010. gadā, tātad 2010. gadā Hanojai apritēja 1000 gadu. Pēc tam onkulis (kurš bērnībā bija budistu paklausnieks) padarīja budismu par valsts reliģiju, iedeva viņiem piķi. Ar to viņam bija par maz, un viņš pieprasīja no ķīniešiem, lai tie pārstātu uzskatīt viņa zemes (gabalu Vjetnamas) par Ķīnas provinci, bet gan par vasaļvalsti. Ķīnieši piekāpās, lai cik dīvaini tas nebūtu. Vēl Lī veica čupu ar reformām, tostarp nodokļu, panāca stabilitāti un zināmu labklājību zemei, pār kuru valdīja (Đại Việt).
Laiks bija karsts, 28-34, atkal jau sutoņa
Ezers Hoan Kiem
Hanojā ir ļoti maz debesskrāpju un ļoti daudz ezeru, kas megapolisei ir dīvaini. Bet patīkami. Saskaņā ar leģendu, imperators Lē atdeva burvju zobenu zelta bruņurupuču dievam, un kopš tā laika ezeru sauc par Atgrieztā Zobena ezeru. Pēdējais, runā, tā arī ezerā guļ. Par zobenu nezinu, bet bruņurupuči tur it kā dzīvo, lai gan ne daudz.
Spirālveida vīraks
Kopskats, piķis mētājas
Un augļi
Simt tūkstoš tonnu vīraku sadedzināja
Dobīte uz ūdens
Lūk, šādas miskastes
Šāda lūk tualete
Specnazieši-spaidermeņi
Ierēdņiem ir civilizācija
Sēta gādīgi izrotāta ar plēstiem stikliem. Domāju, ka drīzāk pret putniņiem nekā pret zagļiem
Lūk, šāds te veikals
Te, laikam, pienācis laiks pastāstīt par "kreiso" drēbju industriju Vjetnamā. Nav noslēpums, ka, pateicoties lētajam darbaspēkam un aziātu strādīgumam, daudzi rietumu apģērbu un apavu zīmoli jau sen ir pārcēluši ražošanu uz Āziju, tostarp - uz Vjetnamu. Sākumā lētuma cienītājiem bija labi - zādzības un "kreiso" kopiju ražošana tika slikti kontrolēta, un katrs varēja sadabūt, cik vien grib. Bet gadi gāja, bodītes pievēra. Kā redzat, gan ne visas. Un pats aktuālākais jautājums dienas kārtībā ir viens - tas, ko tagad Vjetnamā visur pārdod kā North Face, Columbia, Deuter - vai tie ir rūpīgi izstrādāti pakaļdarinājumi vai no fabrikas nozagti oriģināli?
Zināmu skaidrību te ievieš fakts, ka no fabrikām nes ārā "second quality" - to, kam ir nelieli defekti, tas ir, poga, kas piešūta par puscentimetru zemāk, dekoratīvā svītriņa ne tajā tonī utt. Parasti šādiem produktiem būtu jābūt iznīcinātiem vai pārdotiem rietumos ar atbilstošu marķējumu. Noticēt tam, ka tos stiepj prom un pārdod Vjetnamas ielās, varētu, it īpaši ņemot vērā, ka izmēri vienmēr ir formātā "kā paveiksies". Ja preces būtu pakaļdarinājumi, ar izmēriem nebūtu problēmu. Un atkal, ir pieejams tālu ne viss sortiments - piemēram, North Face membrānas bikšu nav, kamēr jaku ir kaudzēm, kas arī apstiprina leģitimitāti.
Tāpēc šķiet, ka patiesība ir kaut kur blakus - acīmredzami, ka tirgo gan pakaļdarinājumus, gan oriģinālus. Jautājums tikai, kā noteikt, kas ir kas.
Veikals augstāk esošajā fotoattēlā ir slavenais "Toļa", atrodas tirdzniecības centrā Hanoi Towers. Pozicionē sevi kā tirgojošu tikai second quality / nelikvīdu, nevis pakaļdarinājumus. Cenas augstākas nekā Sapā pusotru reizi, tāpēc, ja būsiet Sapā, labāk iepērcieties tur. Es pie "Toļas" nopirku ziemas membrānas jaku North Face par 90 zaļajiem, plāno Nike jaku par 30, trekinga zeķes - vairs neatceros par cik. Uzmanību! Hanojas ielās (atšķirībā no Sapas) jūs nopirksiet pakaļdarinājumu ar lielāku varbūtību nekā tādā bodē kā "Toļa".
Pārdevēja piesnaudusi starp drēbēm
Ļebedeva stails
Milzīgus veikalus-noliktavas Hanojā neredzēju, instrumentus pārdod uz ielām, tāpat kā visu pārējo
Kanēlis?
Mugursomas
Atsevišķi jāpastāsta par mugursomām. Cenas tām ir pilnīgs limonāds (ja kaulējas), bet izmēri tām ir norādīti uz dullo, kas drīzāk liecina par to, ka tie ir pakaļdarinājumi. Izgatavošanas kvalitāte pēc skata - diezgan augsta. Es sev nopirku par 25$ mugursomu uz litriem 70-80 (grūti saprast precīzāk), redzēsim, kāda tā būs darbībā. Pie mums Latvijā tāda maksā 100-120 Ls, tātad 200-250 dolārus. Škrobe, ka daudzi vjetnamieši un tūristi staigā ar North Face un Deuter mugursomām par 10$. Es arī staigāju ar Deuter - bet īstu, par 60 mārciņām, tas ir, gandrīz 100$ pēc tā kursa, tātad desmitreiz dārgāk! Bet pēc skata nekādas atšķirības. Es, protams, neesmu nekāds modes dzenulis un zīmolu fants, bet nogulsnes paliek.
Ekspluatē rietumu trendus un štampus, apsveicami
Suvenīru viltotā nauda
Ēd
Autobusu pieturas noformējums
Zobārsts urbj visiem redzot
Maize no iemīļotā steikhausa
Lūk, šāds te steiks
Pārvaldnieks, ļoti atsaucīgs
Gatavošanas process (čaļi dusmojās, ka es viņiem traucēju)
Vakarā mēs aizgājām uz jums jau pazīstamo kafejnīcu "Kira" un piedzērāmies tur kokteiļus pa latam (2$) par gabalu, kā arī pārēdāmies saldējumu. Blue Hawaiian, B-52, Kira Sunrise un citi gardumi. Starp citu, man tagad ir kārtējais bezalkohola periods, domāju, ka šoreiz tas ir uz ilgu laiku.